Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems no valdības veidošanas sarunām ZZS neizslēgs.


''Pasaules vēsturē revanšismam ir spilgti piemēri. Spilgtākais piemērs ir Otrais pasaules karš. Tas sākās revanšisma jūtu vadīts. Pasaules praksē nav piemēru, kad ar revanšismu ir uzcelta bagāta valsts. Bet ir piemēri, kad lielākie ienaidnieki nosēžas pie sarunu galda un pieņem lēmumus tautas labklājībai,'' raksta Gobzems. ''Arī šobrīd Latvijas politikā valda revanšisma gars - nav svarīgi, ka valsts ir pusmastā, svarīgi izkārt ir revanšisma karogu strīpotu līnijām. Tas ir postošs. Varbūt populārs, bet postošs, jo tauta no tā bagātāka nekad nav kļuvusi un nekļūs.''

''Tās ir bailes slēpt savu nevarību izpildīt iepriekš solītos darbus tautas labā aiz skaļiem paziņojumiem par nesadarbošanos klišejisku principu pēc. Partijas nav ne labas, ne sliktas. Tādi var būt tikai cilvēki. Un es neredzu nevienu argumentu, kāpēc Raimonds Bergmanis būtu slikts cilvēks. Es neredzu nevienu argumentu, kāpēc bioloģiskais biškopis Armands Krauze būtu noziedznieks vai Latvijas ļaunums,'' sadarboties ar ZZS gatavs Gobzems.

''Un šobrīd ir jautājums, vai Latvijas politikā ienāks drosme mūžīgo opozicionāru tēlu iemainīt pret valstisku un drošsirdīgu rīcību nācijas pašapziņas, kopības, labklājības celšanai,'' raksta premjera amatam nominētais politiķis. ''Ar skaļu un klišejisku kliegšanu par to, kurš ir sliktais un ar kuru nedrīkst runāt, cilvēku maki biezāki nekļūs, korupcija nemazināsies, valsts neuzplauks. Ar to ir par maz. Ir jāpārvēršas, jāsaņemas drosme mainīties un pierādīt darbos, vadot valdību vissarežģitākajos apstākļos, ka var.''