Pirms pieciem gadiem no Latvijas aizbrauca Cukuru ģimene, kas nu jau iedzīvojusies Lielbritānijā. Sarunā ar LTV “Panorāmu” ģimene atzīst – visi savā starpā runā latviski, allaž svin 18. novembri un pamazām kaļ plānus par atgriešanos. 


Vien vecākais dēls Gvido, kurš koledžā studē inženierzinātnes, taujāts par atgriešanos, ir tiešs: “Ko es tur darīšu? Man nekādas izglītības, nekas nebūs. Narvesenā strādāt?”

Pārējie ģimenes locekļi gan nav tik kategoriski. Mazās meitenes apmeklē latviešu skoliņu, ģimene savā starpā sarunājas tikai latviski. Mammai ir žēl, ka vecvecāki neredz, kā izaug viņu mazbērni, tādēļ doma par atgriešanos ir aktuāla. Tomēr ne ātrāk kā pēc pāris gadiem – Gvido vispirms jāpabeidz koledža.

Ģimene Rīgas svētku laikā apmeklējusi arī dzimteni, un atzīst – atmosfēra pie mums uzlabojusies, cilvēki kļuvuši smaidīgāki.

Mamma ļoti nevēlas, lai bērni “izaugtu par angļiem” “Mēs esam latvieši un es gribu, lai viņi sajūtās kā latvieši! Man ir svarīgi, lai viņi apzinās, kas viņi ir un no kurienes viņi ir.”