Latvijas karoga pacelšana Monblāna virsotnē ir skaists žests Latvijas simtgadei, taču ir jāapzinās visi ar šādu darbību saistītie riski veselībai un dzīvībai, aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijā (ĀM).


ĀM noskaidrojusi apstākļus par Latvijas aktīvistu grupas došanos uz Monblānu. Aktīvistu grupa nav sazinājusies nedz ar Latvijas vēstniecību Francijā, nedz arī Konsulāro departamentu, līdz ar to ĀM pieņem, ka viņi paši saviem spēkiem tikuši galā, lai saskaņotu savu darbību ar vietējām varasiestādēm.

Šis kāpiens ir izpelnījies diezgan plašu publicitāti Francijas medijos, kā arī par to sociālajā tīklā "Twitter" izteicies Senžervē ciema mērs, novēroja ĀM. Apdzīvotās vietas vadītājs paudis bažas par aktīvistu plānoto kāpšanu kalna virsotnē, jo jau kopš jūlija vidus reģionā izsludināts paaugstinātas bīstamības stāvoklis, kā dēļ visi līdz 15.augustam aicināti atturēties no kāpšanas kalnā.

Ministrijā zināja stāstīt, ka lielais karstums radījis papildu nedrošību - kalnos kūst ledus un sniegs, kā arī novērojama papildu akmeņu krišana. Pēdējo dienu laikā vairāki tūristi tur jau zaudējuši dzīvību.

Tā kā bojā gājušo skaits kopš 2016.gada ir pieaudzis, Senžervē ciema mērs pieņēmis administratīvo lēmumu, kas nosaka, ka jebkuram alpīnistam līdzi jābūt atbilstošam ekipējumam, turklāt ceļu uz kalna virsotni var mērot tikai tie, kas laikus rezervējuši atbilstošās naktsmītnes.

Ņemot vērā radušos apstākļus un to, ka šī aktīvistu grupa par savu kāpienu uz kalna virsotni raksta sociālajā tīklā "Facebook", ĀM lūdza Latvijas vēstniecību Francijā sazināties ar viņiem caur "Facebook", mēģinot pievērst uzmanību vietējās varasiestādes lēmumiem un apsvērt to, vai viņi vēlas kāpienu turpināt. Iedzīvotāju uzrunāšana "Facebook", kā norādīja ministrijā, nav ierasta ĀM prakse.

Kā ziņots, Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, pirmdien ziņoja laikraksts "The Times".

Policisti konfiscēja desmit metrus garo mastu un karogu, kurus Latvijas aktīvisti gribēja uzsliet Monblāna virsotnē par godu Latvijas simtgadei. Pēdējais termiņš, lai dotos uz virsotni un pēcāk atgrieztos nakšņošanas vietā "Refuge du Gouter", ir 16.augusts, līdz ar to ekspedīcijas iecere par godu valsts svētkiem uzstādīt Ginesa pasaules rekordu, visdrīzāk, netiks realizēta.

Senžervē ciema mērs bija lūdzis policiju apturēt ekspedīciju, norādot, ka tajā devušies "pārgalvīgi cilvēki".

Ekspedīcijas dalībnieki savā ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" norādīja, ka nevēlas padoties un cer uz diplomātisku risinājumu iecerētā mērķa sasniegšanai. "Mēs, "Monblāns 2018" dalībnieki, lepojamies ar sasniegto un šo dienu notikumi tikai apliecina, ka mūsu mērķis sniedzas ārpus ierastā. Mēs ceram rast atbalstu starpvalstu līmenī, lai šis unikālais projekts tiktu realizēts," teikts paziņojumā.

Šis incidents noticis laikā, kad Monblāna pakājēs esošās Šamonī dome cenšas panākt, lai slikti sagatavoti kalnos kāpēji nedotos uz 4810 metrus augsto virsotni, jo ceļš turp ir bīstams. Piektdien Monblāna nogāzē tika atrasti trīs miruši itāļi, bet kopumā šogad, cenšoties uzkāpt kalnā, dzīvību zaudējuši jau 15 cilvēki. Pērn Monblānā gāja bojā 14 cilvēki, no kuriem divu cilvēku līķi vēl nav atrasti. Ik gadu Rietumeiropas augstākajā virsotnē mēģina uzkāpt aptuveni 300 cilvēki.

Idejas autori bija iecerējuši Eiropas Savienības augstākajā virsotnē Monblānā uznest mastu un tajā pacelt Latvijas karogu, tādējādi uzstādot Ginesa pasaules rekordu.

leta.lv