13 gadu laikā kopš Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā, pēc pašām pieticīgākajām aplēsēm, valsts ir zaudējusi apmēram 400 tūkstošus savu iedzīvotāju. Vai aptuveni 20% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas viss – fiskāli centīgu, bet demogrāfijā neko nesaprotošu politiķu dēļ – kuri ietiepīgi nevēlējās redzēt cilvēku rindas lidostas izlidošanas zonā. Rezultātā valsts demogrāfiskā politika joprojām atrodas nulles līmenī, bet Latvija turpina izmirt.

 


Pēc Eiropas komisijas prognozēm tuvāko 43 gadu laikā Latvijā kļūs par 30% cilvēku mazāk – līdz 2060. gadam valstī dzīvos tikai 1,4 miljoni iedzīvotāju. Jo tuvāk Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, jo skaidrāk skan jautājums: vai Latvijā pēc šiem 43 gadiem vēl būs palikuši bērni un vai mums uz to laiku vispār vairs būs ko aizsargāt?

Mīnus 1% katru gadu

No kurienes tādas drūmas Eirokomisijas prognozes? Tur ir savi ekonomisti, kas pavisam nav muļķi, bet neskriesim notikumiem pa priekšu – jaunākā aprīlī veiktā demogrāfiskā statistika demonstrē problēmas būtību.

2017. gada pirmajā ceturksnī Latvijā piedzima par 365 bērniem (6,9%) mazāk, nekā tajā pašā laika periodā pagājušajā gadā – tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajā gadā nomiris 8 031 cilvēks, kas ir par 183 (2,3%) vairāk, nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Latvijas iedzīvotāju skaits gada pirmajos trīs mēnešos samazinājies par 3 083 cilvēkiem (2 535 tajā pašā laika periodā 2016. gadā). CSP norāda, ka 2017. gads kļuvis par pašu neveiksmīgāko dzimstības dinamikas aspektā pēdējo piecu gadu laikā.

Šī precīzā statistika nekādi nekrīt laukā no kopējās demogrāfiskās ainas, bet gan tikai apstiprina valsts izmiršanas tendenci, kura turpinās pēdējos 20 gadus. Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 16 tūkstošiem. Tas apmēram ir 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Un šāda tendence – samazinājums vidēji par vienu procentu gadā – vērojama kopš deviņdesmito gadu beigām.

Iemesli galvenokārt ir divi: mirstība pārsniedz dzimstību un emigrācija - imigrāciju. Pieskaitīsim tam vēl dzimstības samazinājumu deviņdesmito gadu demogrāfiskās „bedres” dēļ, kad dzimstības rādītāji nokritās burtiski katastrofālā līmenī. „Nedzimušie bērni rada vēl vairāk nedzimušu bērnu,” mīl teikt demogrāfi. Tikai skaitļi: pirms dažiem gadiem Latvijā bija apmēram 210 tūkstoši sieviešu vecumā līdz 35 gadiem, kuras teorētiski varēja dzemdēt bērnus, bet līdz 2030. gadam viņu paliks vairs tikai 160 tūkstoši. Desmit gadu laikā – mīnus 50 tūkstoši sieviešu. Un tas ir arī mīnus 1,5 bērni uz katru sievieti.

Tādējādi kādā brīdī process jau kļūst neatgriezenisks, kad depopulāciju vairs nevar apturēt nekādām metodēm, pat ar afrikāņu dzimstības līmeni. Bet tas mūsu ekonomiskajos apstākļos, piekritīsiet, izskatās kā mission impossible.

Slikta demogrāfija? Nedzirdējāt!

Kurā brīdī mēs „nogulējām” demogrāfiju? Atbilde uz šo jautājumu daudzus izbrīnīs. Lieta tāda, ka daudzus gadus valdība demogrāfijas problēmu likās nemanām. Tās it kā nebija vispār. Ne tad, kad deviņdesmitajos Latvija zaudēja 50-60 tūkstošus cilvēku gadā, ne divtūkstošo gadu sākumā, kad apdzīvot Īriju devās pirmās Latvijas emigrantu straumes. Ne arī divtūkstošo pirmās desmitgades vidū, kad smagā ekonomiskā krīze Latvijas iedzīvotājiem neatstāja nekādu izvēli. Nāk prātā 2008. gads, kad premjers Ivars Godmanis uz žurnālistu jautājumu vai emigrācija ir Latvijas problēma, atbildēja ar izbrīnītu pretjautājumu, proti, vai tad šāda problēma pastāv?

Nonāca arī līdz smieklīgumam. Demogrāfu grupa no Latvijas Universitātes, redzot kā izmirst valsts, 2011. gadā beidzot neizturēja un pēc savas iniciatīvas nosūtīja dažādām ministrijām anketas par emigrāciju. Lai beidzot saprastu, ko mūsu ministri domā par šo problēmu. Toreiz vairāki ministri godīgi atsūtīja atbildes, norādot, ka neredz problēmu tajā, ka cilvēki pamet valsti, proti, viss mums ir kārtībā!

Kad valdošie beidzot attapās no letarģiskā miega, izrādījās, ka valstī kļuvis par 300 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk. Tomēr reālie skaitļi par pazaudētajiem cilvēkiem 25 neatkarības gadu laikā ir vēl lielāki. Astoņdesmito gadu beigās Latvijā dzīvoja gandrīz 2,7 miljoni iedzīvotāju. Ceturtdaļgadsimta laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 800 000 cilvēku. Tikai 25 gadu laikā. Situācija kā pēc kara…

Rokam demogrāfisko bedri

Demogrāfija – tas nav tas, kas notiek ar mums šobrīd, tas ir tas, kas ar mums notiks pēc gadiem 10, 20 un 50. Piemēri nav tālu jāmeklē. Jāpaskatās kaut uz blakus esošo Igauniju. Tur pēdējo gadu laikā praktiski ir izlīdzinājies balanss starp dzimstību un mirstību: dzimstība ir ar augošu tendenci.

Piemēram, ar šo gadu daudzbērnu ģimenes Igaunijā sāka saņemt papildus pabalstus. Ģimene, kurā aug no trīs līdz sešiem bērniem, ar 2017. gadu papildus esošajam pabalstam (50 eiro par pirmajiem diviem bērniem un 100 eiro par katru nākamo) saņem vēl papildus 300 eiro mēnesī. Ja ģimenē ir septiņi vai vairāk bērni, valsts dod papildus 400 eiro mēnesī. Latvijā par kaut ko tādu nevar pat sapņot. Pie mums bērnu pabalsti ir divas reizes mazāki. Pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro. Jūtam starpību!

Acīmredzams, ka dzimstība Latvijā varētu palielināties pat bez šiem pabalstiem, ja vien ģimenes nebaidītos nokļūt uz trūkuma sliekšņa. Un noņemt šo nabadzības lāstu varētu valstiski gudra demogrāfiskā politika. Diemžēl valdībai, tostarp Labklājības ministrijai, ir citas prioritātes. Igauņi savulaik valsts demogrāfijas attīstībā ieguldīja gandrīz miljardu eiro un tagad sāk ievākt ražu.

Atbrauc, lai aizbrauktu

Ar emigrāciju arī viss nav vienkārši. Skumjākais tas, ka apmēram 80% Latvijas emigrantu brīdī, kad devās prom aiz robežām, bija darba spējīgā vecumā. Ja viņi paliktu šeit, tad varētu uzturēt Latvijas pensionārus, bērnus un ierēdņus. Ņemot vērā, ka Latvija strauji izmirst un noveco, katrs darba spējīgs cilvēks burtiski ir zelta vērts. Protams, emigranti piebaro Latvijas ekonomiku ar savu nopelnīto naudu, sūtot radiniekiem daļu algas, tomēr valsts sociālo budžetu, kurā neienāk nodokļi, tas neglābs.

Protams, kāds arī atgriežas Latvijā. Tomēr, kā rāda pēdējie vērienīgie pētījumi par reemigrantiem, no visiem pēdējos gados aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, tikai kādi 30-40% ir atgriezušies. Kā rāda pētījumu rezultāti, 41% no atbraukušajiem saka, ka tikai „ar grūtībām” vai „ar lielām grūtībām” savelk kopā galus šeit Latvijā, bet svešumā tādu bija tikai 3%. Kopumā apmierinātības līmenis ar dzīvi dzimtenē izrādījās ļoti zems – 5 - desmit baļļu skalā.

Neizbrīna, ka tas pats pētījums parāda: ceturtā daļa (25%) reemigrantu, visticamāk, nepaliks Latvijā. Aizbraukt sliecās tie reemigranti, kuri šobrīd „ar grūtībām savelk galus kopā,” kā arī tie, kuri ārzemēs ar līdzīgām problēmām nesastapās. Kā lai šiem cilvēkiem palīdz? Vispirmām kārtām valstī jānodrošina darba vietas, kas jāskatās kontekstā ar demogrāfiski gudru ekonomisko politiku. Bet kur tādu dabūt?

Mīnus 8 miljardi

Ko mēs rezultātā redzam un pie kā tas viss novedīs? Demogrāfi brīdina: ja līdzšinējie emigrācijas tempi saglabāsies, tad pēc 20-25 gadiem Latvijā būs palikuši tikai pensionāri. Nav skaidrs, kas viņiem maksās pensiju un kurš maksās budžetā nodokļus? Kurš Latvijā pirks preces un pakalpojumus? Kurš uzturēs ceļus un slimnīcas?

Katrs aizbraukušais valsts iedzīvotājs ir tieši un netieši zaudējumi Latvijai. Emigranti vairāk nemaksā Latvijā nodokļus, nerada pievienoto vērtību, nedod savu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam, neiegādājas preces, nebūvē mājas… Paskaitīsim aptuvenos zaudējumus.

Mīnus 370 tūkstoši cilvēku, no kuriem 300 tūkstoši ir darba spējīgā vecumā. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts bija 25 miljardi eiro. Izdalot uz vienu strādājošo (kopumā Latvijā strādā 893,3 tūkstoši cilvēku), sanāk ap 28 tūkstošiem eiro gadā. Tātad, ja visi 300 tūkstoši aizbraukušo atrastos Latvijā, tad teorētiski viņi valstij nopelnītu 8,5 miljardus eiro. Nodokļu aplikšanas līmenis Latvijā ir apmēram 30%. Tādējādi neiekasēto nodokļu veidā vien Latvija gadā zaudē 3,4 miljardus eiro. Tā būtu nauda mūsu mūžīgi naudas trūkumā esošajai veselības aprūpei, izglītībai un dzimstībai. Bet izskatās, ka mūsu valdībai ir pavisam citas prioritātes. Diemžēl koalīcijā sēž fiskāli atbildīgi, bet demogrāfiju pilnīgi nesaprotoši politiķi, kurus valsts izmiršana itin nemaz neuztrauc. Citiem vārdiem runājot, pēc manis kaut vai ūdens plūdi.

Izziņa

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem tā vidēji izskatās demogrāfiskā situācija Latvijā vienā dienā:

60 cilvēki piedzimst

78 cilvēki nomirst

34 pāri noslēdz laulību

17 pāri izšķiras

28 cilvēki atbrauc dzīvot uz Latviju

52 cilvēki aizbrauc no Latvijas

Rezultāts: negatīva dabīgā pieauguma un migrācijas dēļ valsts dienā zaudē 42 cilvēkus.